Narkomānija tiek uzskatīta par ātri progresējošu saslimšanu, tāpēc, jo ātrāk jūs atklāsiet, ka jūsu bērns lieto narkotikas, jo efektīvāk un ātrāk spēsiet viņam palīdzēt. Atpazīt narkomānu (īpaši ar nelielu „stāžu”) ir ļoti grūti: ja viņš sistemātiski saņem vajadzīgo devu narkotikas, viņa uzvedība ikdienā maz atšķiras. Bet garastāvokļa maiņas, aizkaitināmību, eiforiju var pieņemt kā īslaicīgu stāvokli, kas raksturīgs pusaudžiem un jauniem cilvēkiem.


Turklāt daudzi narkomāni izmanto insulīna adatas, kas neatstāj dūruma pēdas. Tomēr visus narkomānus vieno viens mērķis – dabūt jaunu devu. Ja esat pamanījis kaut ko nelāgu, nekavējoties pievērsiet uzmanību sava bērna dzīves veidam. Kad vajadzētu celt trauksmi? Kad tam ir nopietns pamats, proti:


• Paplašinātas vai sašaurinātas acu zīlītes;
• Kustību koordinācijas traucējumi, neskaidra runa;
• Aizdomīgu paziņu parādīšanās;
• Bieža prombūtne no mājām;
• Telefona sarunu slēpšana;
• Strauji augošas finansiālās vajadzības;
• Intereses zudums par hobijiem;
• Pēkšņa darbspējas samazināšanās;
• Sistemātiska nodarbību kavēšana;
• Straujas garastāvokļu maiņas: no histēriskiem smiekliem līdz bez iemesla depresijai;
• Melīgums
• Naudas un vērtīgu lietu pazušana no mājām;
• Režīma izjukšana: miega nobīde uz vēlākām nakts stundām, apgrūtināta pamošanās no rītiem.


Trīs galvenās kļūdas, kuras pieļauj vecāki


Nekavējoties beidz durties, citādi…. Un tālāk seko garš saraksts ar iespējamajiem aizliegumiem. Pieņemot audzināšanas mērus vecāki neapzinās problēmas nopietnību. Tā jau vairs nav kaprīze, garastāvoklis vai interese par aizliegto augli – tā ir fiziska un psiholoģiska atkarība, vienatnē no kuras atbrīvoties ir praktiski neiespējami.


Galvenais – mazināt fiziskās sāpes jeb „lomkas”. Daudzi uzskata narkomāniju par fizisku slimību, tāpēc aprobežojas tikai ar detoksikācijas kursu (organisma attīrīšanu no narkotikām). Bieži gadās, ka paārstējies narkoloģiskajā slimnīcā bērns atkal sāk lietot narkotikas. Kāpēc? Tāpēc, ka ir spēcīga psiholoģiskā atkarība – vēlme atkal un atkal izbaudīt ne ar ko citu nesalīdzināmo baudas sajūtu. Tas arī ir pats sarežģītākais, pats nozīmīgākais etaps visā ārstniecības posmā. Jebkurā gadījumā, pareizākais lēmums būs griezties pēc palīdzības pie kvalificēta narkologa.
Tic narkomāna solījumiem. It kā runa būtu par kaut kādu bojājumu, nevis slimīgu pieķeršanos ar gribasspēka kontroles zudumu. Atklājot, ka apsolītais netiek pildīts, vecāki jūtas piekrāpti. Pārmetumi, apvainojumi noved pie vēl lielākas konfrontācijas un atsvešināšanās ģimenē.