Raksti par tēmu „kā pasargāt sevi no maniaka” parasti sākas ar to, ka jūs jau esat kļuvis par upuri. Vai ir iespējams panākt, lai maniaks mums neuzbrūk? Padomu lūdzām pazīstamajam psihoterapeitam Nikolajam Naricinam.


Pirmām kārtām – mums ir jābūt tam, kā nav pašam maniakam: pārliecībai. Ne pašpārliecinātība („redz, kāda es drosmīga – iešu viena naktī caur parku un nebaidīšos”), ne nekaunība, bet iekšēja pārliecinātība par savas personības vērtību, savās „tiesībās uz aizsardzību” un tajā, ka jums ir ko aizsargāt – ne tikai materiālā ziņā. Pārliecība, visai dzīvei, ne tikai tāpēc, lai vakarā caur parku izietu. Maniaks uzbrūk tikai vājam upurim – psiholoģiski vājam, tam, kurš uzbrukuma laikā sastings no bailēm, lai arī viņš būtu vairākkārtējs visu cīņas veidu čempions…


Pietiek ar skatienu


Daudzi psihologi runā par to, ka maniaks jūt „upura psiholoģisko vājumu”. Viņš, ja vēlaties, sarunājas ar jums zemapziņas līmenī, novēro jūs kā zvērs, bet atcerieties kinologu ieteikumus, kā rīkoties, kad jums grib uzbrukt suns. Jāparāda viņam, ka jūs esat spēcīgāks par viņu, tai skaitā ar savu pārliecību konkrētajā situācijā. Nedrebēt no bailēm, nebēgt prom, neplivināties nevajadzīgi ar rokām, neizrādīt agresiju, bet uzvesties mierīgi, apdomīgi un aukstasinīgi, bet vajadzības gadījumā jābūt gatavam izrādīt pretošanos: sagrābt seju, aizspiest acis, plēst muti! Suņi, it īpaši agresīvie, šādu jūsu gatavību sajūt zemapziņas līmenī.


Tāpat arī sērijveida slepkavas. Reizēm pietiek ar vienu skatienu, lai pavēstītu informāciju par jums: „Esmu gatava sevi aizsargāt, tāpēc, ka man ir par ko cīnīties, es esmu vērtība šajā pasaulē gan sev, gan maniem tuviniekiem un tāpēc es aizsargāšu savu veselību un dzīvību līdz galam.” Lūk, arī šo jūt jau pa gabalu, īpaši cilvēks, kurš ir norūpējies par to, lai netrāpītu uz šādu iekšēju spēku un pārliecību.


Kad nav pieļaujams dialogs


Kaut kam līdzīgam ir „jānāk no iekšienes” un tas ir jāsajūt bez īpašiem „skaidrojumiem”. Tāpēc, ka jebkurš dialogs (draudošs vai jauks) uzbrukuma situācijā ir izslēgts un dažreiz pat bīstams. Jums uzbrūkošais cilvēks nav spējīgs sazināties ar jums apziņas līmenī. Viņš savā ziņā ir dzīvnieks. Jūs taču arī ar suni nesāksiet jauku sarunu, īpaši ja tas jums jau ir uzbrucis. Tāpat ir ar maniaku – vilcināšanās var maksāt nāvi, bet saruna – ir vilcināšanās. Labākais aizsardzības līdzeklis (šeit ir runa par preventīvu līdzekli, kas ļauj izbēgt no uzbrukuma mēģinājuma) – jau iepriekš pieminētais „iekšējais spēks” kā arī panikas neesamība.


Liftā ar svešinieku


Ārējās šāda „iekšējā spēka” pazīmes var būt rīcība, par kuru parasti neievēro un par kuru smejas kā par vājību. Piemēram – jūs savā kāpņu telpā izsaucat liftu, bet ar jums kopā grasās braukt arī kāds svešinieks – atsakāties no brauciena un piedāvājiet viņam braukt vienam. Varat sagaidīt liftu, kurā ir zināmi cilvēki, ja viņi dzīvo virs jums. Daži cilvēki baidās, ka viņus izsmies, ja viņi atteiksies braukt liftā kopā ar svešinieku, tādēļ kāpj liftā un brauciena laikā iekšēji (reizēm arī ārēji) trīc no bailēm un šādā veidā parāda savu neaizsargātību. Tam pat nav jābūt maniakam, tas var būt vienkārši kāds agresīvs tips, kurš fiziski nespēj neņirgāties par kādu, kurš jau pats ir no viņa nobijies! Ja jūs, par spīti tam, ka jūs varētu izsmiet, stingri atsakāties no brauciena liftā ar svešinieku, parāda jūsu iekšējo spēku, jūsu saprātu pašaizsardzības jomā.


Kā atteikt: svarīgi ir runāt mierīgā, nosvērtā balsī, nebļaut – „jūs brauciet, es pēc tam”, nevis histēriski smejoties paziņot – „vīrieti, man no jums bail, es ar jums nebraukšu!” Daži vīrieši, pat ne sērijveida slepkavas, bet vienkārši „impulsīvas dabas, kuriem nav nekas pret spontānu izklaidi”, uzskata šādu dāmas ķiķināšanu par pamudinājumu uz intīmām izklaidēm. Tāpēc, apsolīdams „neko neaiztikt” un pierunājis sievieti iekāpt liftā, viņš tai sāks uzmākties, piebilstot „tu taču pati gribēji!”


Automašīnu stopēšana uz ceļa


Vēl viens piemērs – kur parādās „psiholoģiskais spēks un gatavība pašaizsargāties” ir automašīnu stopēšana uz ceļa. Kaut kad pa televizoru rādīja sižetu par smagā automobiļa vadītāju, kurš uz ceļa uzņēma mašīnā „stopējošās” sievietes, veda viņas uz mežu un tur nogalināja. Neizvaroja, bet nogalināja. Kad viņu aizturēja, viņš centās visu vainu novelt no sevis uz šīm sievietēm, viens no viņa skaidrojumiem bija, ka viņam mašīnā pasažiera pusē ir bijis noskrūvēt rokturis, ar kuru durvis no iekšpuses varēja atvērt; „viņas taču to redzēja, bet tik un tā sēdās manā mašīnā, tātad bija gatavas uz visu!” – skaidroja vainīgais. Tagad padomāsim – vai daudzas sievietes ievērotu šo faktu un, ja ievērotu vai atteiktos no iespējas tikt prom no vietas, kur mašīnas kursē diezgan reti, tikai tāpēc, ka durvīm nav kaut kāda roktura? Vadītājam, kuram ir kaut kāda „nestandarta domāšana” tas bija kā „simbols, ka šīs sievietes var izmantot kā vēlas, ka viņas pašas visam piekritušas”. Kā rīkoties, ja esat pamanījis kādu aizdomīgu sīkumu (visu, kas jums varētu traucēt atstāt mašīnu mirklī, kad jūs to vēlaties) – atsakāties no brauciena, pat ja tuvumā nav nevienas citas mašīnas. Jūsu iekāpšana aizdomīgā mašīnā var jums dārgi maksāt.


Jebkurā dzīves jomā – prātīga piesardzība plus „neatkarība no iespējamā apkārtējo apsmiekla” nav jūsu vājuma pazīme, gluži pretēji, tas parāda jūsu iekšējo spēku, iekšējo preventīvo gatavību rūpēties par savu drošību un ja kas atgadīsies, jūs spēsiet par sevi parūpēties!