Jēdziens „brīvprātīgo kustība”
„Brīvprātīgo sirdīs ir apkopoti kalpošanas, solidaritātes un ticības ideāli par to, ka kopā mēs varam padarīt šo pasauli labāku. Šajā kontekstā varam sacīt, ka brīvprātīgo kustība – tas ir ANO galvenais darbības mērķis”
Kofi Anans, ANO ģenerālsekretārs
Ko nozīmē „brīvprātīgo kustība” (no vārdnīcas)
Brīvprātīgo kustība – to īsteno paši brīvprātīgie vai organizācijas, tā ir darbošanās citu cilvēku labā.
(Ilglaicīgas) brīvprātīgo kustības pamatā ir:
- Motivācija, kas nav saistīta ar peļņas gūšanu
- Valsts kompensāciju trūkums
- Motivācija, kuru brīvprātīgie rod darbojoties un palīdzot citiem
Brīvprātīgo iniciatīva ir izplatīta gandrīz visās cilvēka darbības sfērās – darbs ar sociāli neaizsargāto iedzīvotāju slāni (invalīdiem, veciem cilvēkiem); darbs pie neformālās izglītības, kas virzīta uz interkulturālo komunikāciju; projektu īstenošana, kas stiprina sociālo iecietību; miera nešana, konfliktu risināšana; dabas aizsardzība utt. Brīvprātīgie līdzdarbojas nepārtraukti notiekošajās izmaiņās politiskajos un sociālajos procesos. Brīvprātīgo kustība tiek uzskatīta par visefektīvāko veidu praktiskajai neformālajai apmācībai, tā saucamajā, trešajā sektorā – nekomerciāli nevalstiskajā (sociālajā) struktūras sektorā.
Brīvprātīgie un viņu pārstāvētās organizācijas iesaistās dažādos labdarības projektos pēc pašu lēmuma, iniciatīvas un pārliecības par labdarības uzdevumiem un ideāliem. Brīvprātīgie nav „lētais darbaspēks”, viņu iniciatīva un enerģija ir galvenais, kas viņiem liek darboties pēc pašu gribas.
Brīvprātīgais – jebkura dzimuma, vecuma un ticības cilvēks, kurš:
- sekojot savam apzinātam lēmumam, darbojas brīvprātīgo kustībā savā valstī vai ārvalstīs
- pilnveido sevi sociālā un/vai kultūras jomā, piedaloties pasākumos, kuros tiek piedāvāti risinājumi vai pilnīgi jaunas idejas sabiedrībā pastāvošu problēmu risināšanai; ir iesaistījies sabiedrības pārmaiņu procesā
- aktīvi līdzdarbojas projektos, kas vērsti uz vispārēja labuma gūšanu – no kuriem netiek gūts komerciāls labums (projekti, kas veicina starpnacionālo saprašanos un izlīgšanu, ekoloģisko attīstību, atbalsta bērnus un jauniešus, kā arī vecus cilvēkus, invalīdus, bēgļus utt.) Šos projektus var īstenot nevalstiskas organizācijas, baznīcas, vietējā vara vai asociācijas
- aktīvi darbojas, nesaņemot atlīdzību, uz noteiktu laiku sadarbojas ar kādu organizāciju, kura saistīta ar labdarības pasākumiem un kura brīvprātīgo šajā laika periodā nodrošina ar dzīvesvietu un ēšanu, sedz apdrošināšanu, dažos gadījumos brīvprātīgie saņem arī kabatas naudu.
Kā viss sākās
Brīvprātīgo kustība kā sociālas kalpošanas ideja ir gandrīz tik pat veca kā jēdziens „sociums”. Sabiedrībā vienmēr bijuši cilvēki, kuriem pašrealizēšanās, pilnveidošanās un komunikācija ar citiem cilvēkiem bijis darbs pārējās sabiedrības labā, kurā šis cilvēks bija piedzimis un/vai dzīvoja.
Tomēr tikai 20.gs. brīvprātīgo kustība ieguva vispārējā sociālā fenomena vaibstus.
Pēc Pirmā pasaules kara, 1920.gadā Francijā, netālu no Strasbūras tika realizēts pirmais brīvprātīgo projekts, kurā piedalījās jaunieši no Vācijas un Francijas. Viņi atjaunoja Pirmā pasaules kara laikā izpostītās fermas tajos apgabalos, kuros bija notikušas vissīvākās cīņas starp Vācijas un Francijas karaspēkiem. No tā laika brīvprātīgo kustība ir kļuvusi ļoti populāra visā pasaulē. Kustībai ir attīstījušās dažādas formas, veidi un dažādi projekti atšķiras pēc to darbības ilguma.
Brīvprātīgo kustībai un labdarībai nav robežu, nav svarīgi pie kādas reliģijas, rases piederi, esi vecs vai jauns, sieviete vai vīrietis, pat politiskajai piederībai nav nozīmes. Ļoti daudzas starpnacionālas brīvprātīgo organizācijas un programmas katru dienu piesaista saviem projektiem vairākus simtus miljonus cilvēku.
Statistika
Daži skaitļi no brīvprātīgo kustības attīstības pagājušā gadsimta 80-90. gados. 1987.gads – 80 miljoni brīvprātīgo, 1993.gadā – vairāk kā 93 miljoni, 1998.gadā – vairāk kā 109 miljoni cilvēku iesaistījās brīvprātīgo kustībā.
Astoņi cilvēki no desmit apgalvo, ka viņi kļuvuši par brīvprātīgajiem aiz dziļas līdzjūtības pret cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Vairāk kā trīs ceturtdaļas aptaujāto bija ieinteresēti par kādu konkrētu uzdevumu, kurš iekļauts brīvprātīgo projektā. Aptuveni 70% brīvprātīgo piedalās labdarības programmās ar mērķi iegūt jaunu skatījumu uz dzīvi, cilvēkiem un darbu.
19% iedzīvotāju Francijā, kuri ir sasnieguši pilngadību, kaut reizi dzīvē ir piedalījušies labdarības akcijās. 60% no viņiem regulāri iesaistās brīvprātīgo darbā, veltot tam vairāk kā 20 stundas mēnesī. 46% aptaujāto sacīja, ka esot kļuvuši par brīvprātīgajiem, tāpēc, ka viņi jūtot sevī milzīgu vēlmi palīdzēt citiem.
Katrs trešais vācietis – kas ir 34% no visiem Vācijas iedzīvotājiem – ir brīvprātīgais, kurš darbojas brīvprātīgo organizācijās, projektos un palīdzības grupās vairāk kā 15 stundas mēnesī. Liela daļa no viņiem uzskata, ka brīvprātīgo kustība ir ideāls veids kā iegūt dzīves gudrības un pieredzi.
26% japāņu kaut kad savā dzīvē ir guvuši pieredzi darbojoties kā brīvprātīgie. 48% no viņiem ir pārliecināti, ka brīvprātīgā darbs ļoti palīdz personības, kā arī sabiedrības pilnveidošanā.
Aptuveni 33% Īrijas iedzīvotāju ir brīvprātīgie. Kopējais darba stundu skaits, kas tiek veltīts brīvprātīgo darbam ir 96,454 gadā. 72% iedzīvotāju uzskata, ka brīvprātīgie dara ko tādu, ko nekad nespētu paveikt cilvēki, kuriem par darbu maksā.
Dažas starptautiskas brīvprātīgo apvienības
UNV (United Nations Volunteers)
Organizācija ir pakļauta ANO, atbalsta globālo attīstību pasaulē ar brīvprātīgo kustības idejām un mobilizē brīvprātīgos konkrētu praktisku uzdevumu veikšanai pasaulē. 2003.gada aprīlī ANO darbojās aptuveni 4000 brīvprātīgo, kuri strādā ar bēgļiem, HIV inficētām personām, bērniem, invalīdiem; tāpat viņi darbojas bērnu un pieaugušo izglītības jomā, veselības aizsardzībā, pilsētu attīstībā, izvēles brīvības un vēlētāju tiesību aizsardzības jomā, dzimumu vienlīdzības un sieviešu tiesību jomā. Šī apvienība darbojas gandrīz visās ANO dalībvalstīs.
SCI (Service Civil International)
Starptautiska brīvprātīgo organizācija, kura dibināta 1920.gadā, tai ir 33 filiāles visā pasaulē. Tās mērķi ir miera ideju virzīšana, starptautiskā saprašanās un solidaritāte, sociālais taisnīgums un apkārtējās dabas aizsardzība. SCI galvenā darbība ir koncentrēta uz organizācijām, kuras piedalās starptautiskos brīvprātīgo projektos, semināros, īslaicīgās, vidējās un ilglaicīgās brīvprātīgo programmās, izglītojošos treniņos un starptautiskās apmaiņas programmās.
NB: World4U ir SCI sadarbības organizācija no 2000.gada (iespējamas apmaiņas programmas īslaicīgu brīvprātīgo projektu ietvaros)
YAP (Youth Action for Peace)
Starptautiska jauniešu organizācija, kura savu darbību uzsāka 1923.gadā virzot idejas par mieru un sadarbību starp valstīm un aktīvi iestājās pret konfliktu risināšanu militārā ceļā. YAP filiāles atrodas 15 valstīs un tās apvieno politiski aktīvus jauniešus brīvprātīgo kustībā. YAP organizē brīvprātīgus pretkara projektus, pacifisma seminārus un treniņus, izstrādā metodes militāru konfliktu atrisināšanai mierīgā ceļā, strādā ar bēgļiem, sociāli neaizsargātām grupām, lobē pretkara idejas politisko partiju un organizāciju vidū.
NB: World4U ir YAP asociācijas grupa no 2000.gada (pilns darbību klāsts kopējās akcijās un starptautiskā darbībā)
ICYE (International Cultural Youth Exchange)
ICYE federācija savu darbību uzsāka 1949.gadā. ICYE ir vairāk kā 30 filiāles Āfrikā, Āzijā, Eiropā un Latīņamerikā. ICYE misija ir jauniešu brīvprātīgo aktivitāšu veicināšana tādās jomās kā savstarpējā sapratne un miers. Starptautiska izglītība un interkulturāla audzināšana – divi galvenie ICYE programmas principi darbā ar bērniem, veciem ļaudīm un invalīdiem. Tāpat šī organizācija nodarbojas ar bērnu centru organizēšanu un projektiem, kuri saistīti ar ekoloģiju.
Alliance (Alliance of European Voluntary Service Organizations)
Eiropas brīvprātīgo organizāciju alianse, dibināta 1982.gadā. Tā ir kā Eiropas nacionālo brīvprātīgo organizāciju koordinācijas centrs. Tā specializējas uz īslaicīgu un ilglaicīgu brīvprātīgo darbinieku nometņu koordināciju, kurās virza ideju par starptautisku sadarbību, mieru un sapratni.
NB: World4U ir Alliance sadarbības organizācija no 2000.gada (apmaiņa īslaicīgu brīvprātīgo darba projektu ietvaros)
CCIVS (Coordinating Committee for International Voluntary Service)
Starptautiskā brīvprātīgo organizāciju koordinācijas komiteja tika dibināta 1948.gadā zem UNESCO vārda. CCIVS komiteja koordinē vairāk kā 250 nacionālo brīvprātīgo organizāciju darbu 100 pasaules valstīs.
NB: World4U ir netieši pārstāvēts CCIVS ar YAP pilnvaroto personu.
AVSO (Association of Voluntary Service Organisation)
Brīvprātīgo organizāciju asociācija, kura koordinē Eiropas brīvprātīgo organizācijas un virza brīvprātīgo intereses valdības, sociālo dienestu un sabiedrības organizāciju līmenī.
NB: World4U ir netieši pārstāvēts AVSO ar YAP pilnvaroto personu. World4U brīvprātīgie piedalās AVSO izglītojošajās akcijās.





personas
programmas
Tā nav komentāru.